Svētrīta dievkalpojumi, plkst. 10:30
Aprīlis:
16.Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojums
Seko Lieldienu brokastis.
$22 / bērniem zem 10 g. $10. Lūdzu pieteikties pie Selgas Pētersones līdz 12. aprīlim.
[email protected] 206–365-7123
Easter brunch after the worship service—all are cordially invited!
23. Baltā svētdiena. Dievkalpojums ar dievgaldu.
30. Lieldienu laika trešā svētdiena. Dievkalpojums.
Maijs:
7. Fourth Sunday of Easter. English language worship service with communion followed by Bible study.
14. Lieldienu laika piektā svētdiena. Ģimenes dienas dievkalpojums ar dievgaldu. Markus Kūlīša kristības.
21. Lieldienu laika sestā svētdiena. Dievkalpojums.
28. Lieldienu laika septītā svētdiena. Dievkalpojums.
Jūnijs:
4.Vasarsvētki. Dievkalpojums ar dievgaldu.
11.Trīsvienības svētki.
Aizvesto piemiņas diena. Dievkalpojums pulksten 11os. Sekos Magi ansabļa koncerts un pieņemšana nama zālē. Lūdzam atvest groziņus kopīgam galdam.
Day of Remembrance. Worship service at 11 a.m. Magi Ensemble Concert and reception following the service. Please bring finger food for the community table.
Reformācijas 500
Mīļā draudze!
Atzīmējot šo lielo Baznīcas jubilejas gadu piedāvāju jums referātu, ko diakone Rota
Stone lasīja Rietumapgabala konferencē Denverā 2016. g. oktobrī.
Mārtiņš Luters un Mēdiji: Vai Luters izmantotu Facebook?
Es izvēlējos šodien runāt par to, kā Mārtiņš Luters izmantoja sava laika mēdijus, skatoties, kā tie tiek izmantoti šajā laikā pirms vēlēšanām. Šķiet, ka visi to vien dara kā kaut ko publicē facebook, twitter vai kādā citā sociālajā tīklā.
Tad es iedomājos – un ko būtu darījis Luters tādā situācijā? Es noteikti negribu noniecināt faktu, ka Lutera laiks bija ļoti īpašs un neatkārtojams, un Luteram svarīgāk bija tas, ko saka Dievs, nevis viņa ‘sekotāji’ masās, bet nevar arī noliegt faktu, ka bez masu atbalsta Reformācija nebūtu notikusi.
Mārtiņa Lutera laikā, protams, nebija interneta un facebook. Tomēr arī viņa laikā bija samērā jauns masu mēdiju līdzeklis – iespiedprese jeb drukātā prese. Drukātavas ļoti paātrināja grāmatu iespiešanu—trīs vīri ar drukātavu trīs mēnešos varēja pavairot tik daudz grāmatu, cik trīs mūki nebūtu varējuši pārrakstīt visu savu mūžu garumā.
1501.gadā Mārtiņš Luters iestājās Erfurtas Universitātē. Šajā gadā Eiropā darbojās ap tūkstoti drukātavu 250 pilsētās. Tātad iespiedprese bija diezgan labi pazīstama. Tomēr pa lielākai daļai tās vēl arvien iespieda tikai biezas akadēmiskas grāmatas latīņu valodā, kuras prasīja lielus finansiālos ieguldījumus un kuru auditorija bija tā pati izglītotā un bagātā sabiedrības daļa, kas bija pirkusi dārgās grāmatas pirms tam.
1508.gadā Luters nonāca Vitenbergas Universitātē, kurā arī darbojās maza privāta drukātava Universitātes vajadzībām. Šeit viņš turpināja savu dzīvi kā augustīniešu mūks, kļuva par Universitātes mācībspēku, studēja doktorantūrā un apkalpoja vietējo draudzi, tajā regulāri sprediķodams.
Šī pēdējā viņa darbības daļa bija tā, kas tiešā veidā noveda pie Reformācijas. 1517.gadā viņš atklāja, ka vairāki viņa draudzes locekļi ir devušies uz netālo pilsētu, lai klausītos Johana Teceļa sprediķošanā un nopirktu no viņa indulgences atbrīvošanai no purgatorija.
Tā Luters (vai kāds viņa pārstāvis) 1517.gada 31.oktobrī devās uz Universitātes telpām – Vitenbergas pils baznīcu, lai pie tās ziņojuma dēļa – baznīcas durvīm, piestiprinātu (droši vien līmējot, nevis—kā parasti to attēlo, sitot ar naglu) 95 tēzes “Par Indulgenču Spēku un Noderīgumu”.
Tās nebija viņa pirmās tēzes. Tā paša gada vasarā viņš jau bija tāpat publicējis tēzes pret sholastiku, bet šīs tēzes neizpelnījās ne mazāko uzmanību. Tāpat kā iepriekšējās, arī tēzes par indulgencēm bija latīņu valodā, jo Luters tās gribēja diskutēt pēc tā laika akadēmiskām parašām atklātā debatē Universitātē. Tanī laikā Luters vēl bija nepazīstams teologs un mācītājs.
Luteram pavisam negaidot, 95 tēzes momentāni izraisīja lielu interesi – vispirms akadēmiskajās aprindās Vitenbergā un tad tālāk. 1517.gada decembrī tēžu drukātās versijas kā pamfleti un brošūras parādījās vienlaicīgi gan Leipcigā, Nurenbergā, gan Bāzelē. Tās bija sponsorējuši Lutera draugi, kuriem viņš bija nosūtījis savas kopijas. Latīņu kopijām drīz sekoja tēžu kopijas vāciski, kuras jau varēja lasīt ne tikai latīniski runājošie akadēmiķi un garīdznieki, bet plašāka publika vāciski runājošās zemēs.
Neplānotā, bet straujā 95 tēžu izplatīšanās parādīja Luteram veidu, kā mēdiji, ceļojot no cilvēka uz cilvēku, varēja ātri sasniegt plašu auditoriju. Viņš ātri uztvēra, kā izmantot drukāto presi savu ideju popularizēšanai. Pirmkārt, viņš rakstīja tam laikam īsus tekstus, parasti 8 – 12 lapaspuses, ko bija ātri un lēti nodrukāt. Otrkārt, viņš aktīvi iesaistījās drukāšanas procesā, regulāri apmeklējot Vitenbergas drukātavu, lai pārbaudītu sastādīto lapu tekstu un to kvalitāti.
Luters arī saprata, ka rakstīt latīņu valodā un tad pārtulkot vāciski nav veids, kā sasniegt plašāku auditoriju. Viņš apzinājās, ka viņam vajadzēja uzrunāt savus lasītājus tiešāk. Tā 1518.gada pavasarī Luters sarakstīja “Sprediķi par Indulgencēm un Žēlastību”, kurā viņš lietoja vācu valodu. Šo pamfletu, kas uzreiz kļuva par bestselleru, daudzi uzskata par īsto Reformācijas sākumpunktu.
Tā laika mēdiju vide, kuru Luters ātri apguva un izmantoja, savā ziņā bija līdzīga mūsdienu online ekosistēmai, kurā atrodas blogi, sociālie tīkli un diskusiju pavedieni. Tā bija decentralizēta sistēma, kurā paši dalībnieki rūpējās par izplatīšanu, kolektīvi nolemjot, kuras ziņas pavairot un dalīt tālāk.
No otras puses, lai vai cik decentralizēta, Lutera pamfletu druka bija atkarīga no viena cilvēka – Lutera. Andrew Pettegree nesen publicējis jaunu grāmatu, Brand Luther, kurā viņš argumentē, ka drukātā prese palīdzēja Luteram izplatīt viņa idejas, bet tikpat daudz Luters palīdzēja drukātai presei beidzot kļūt par pelnošu nozari. Ar Lutera palīdzību tā ieguva jaunu nišu un jaunu klientūru/ lasītājus, tādējādi nostabilizējoties kā galvenais informācijas izplatīšanas veids vairāku gadsimtu garumā.
Atšķirībā no grāmatas, kuras veidošanā paiet mēneši, pamfletu var nodrukāt vienā vai divās dienās.
Sākuma kopija vispirms izplatījās pilsētā, kur tā tika nodrukāta. Lutera piekritēji to ieteica saviem draugiem. Ceļojoši tirgotāji, pārdevēji un sprediķotāji tad aiznesa šīs kopijas tālāk uz citām pilsētām. Ja nākamajā vietā pamflets izraisīja pietiekamu interesi, vietējie drukātāji ātri sadrukāja paši savas kopijas, pa 1000 kopijām vai vairāk, cerot nopelnīt no šīs ziņas. Populārs pamflets varēja ātri izplatīties bez autora tiešas iesaistīšanās.
Luters no pamfletu publicēšanas nepelnīja neko. Viņš katru jaunu pamfletu nodeva draudzīgam/ simpatizējošam drukātājam (šajā procesā nauda nebija iesaistīta) un tad gaidīja, kamēr tas kā vilnis izgāja cauri drukātavu tīklam Vācijā. Tālāku drukāšanu Tom Standage salīdzina ar likes vai retweets mūsdienās. Lutera pamfleti bija vispopulārākā literatūra tajā laikā. Viņa pirmais vāciski nodrukātais pamflets “sprediķi” tika pārdrukāts 14 reižu tikai 1518.gadā vien, katru reizi vismaz 1000 kopijās. Luteram visražīgākais bija 1523.gads, kad tika nodrukāti gandrīz 400 dažādi Lutera pamfleti. Kopumā ap 6 miljoni pamfletu tika nodrukāti Reformācijas pirmajā desmitgadē, vairāk kā trešdaļa no tiem bija Lutera darbi.
Pamfleti bija jaunās grāmatas, ko pēkšņi liela daļa cilvēku varēja atļauties. Ļoti iespējams, ka daudzi tos pirka ne tikai tāpēc, ka viņiem rūpēja Reformācijas idejas, bet tā bija jaunā mode, jaunais iPhone, kas bija visiem un tāpēc to vajadzēja arī man. Ir grūti pateikt, kāpēc cilvēki pirka Lutera pamfletus, bet ir skaidrs, ka viņi to darīja.
Lutera pretinieki salīdzināja viņa ideju izplatību ar slimību (1520, 21.g.), bet bija jau par vēlu – tā bija izplatījusies Vācijā un tālāk. Lietojot mūsdienu valodu, Lutera ziņa bija gone viral.
Iespiedprese bija jauns un aizraujošs mēdiju veids Lutera laikā. Bez tās Luters nebūtu saņēmis vajadzīgo atbalstu savām idejām. Drukātā prese bija jauns mēdiju veids un Luters to ļoti aktīvi izmantoja sev par labu.
Archibīskapes Laumas Zušēvicas
Lieldienu raksts
Nāve ir uzvarēta! Cik ļoti man šī patiesība šogad vajadzīga! Šis svētais Kristus apsolījums, šī Lieldienu cerības un prieka Vēsts!!
Kristus uzvara pār to, kas ir tas ienaidnieks, kas salauž sirdis, no mums atrauj cilvēkus, ko mīlam, un bez kuŗiem negribam, un pat domājam, ka nevaram dzīvot, kamēr.
Kamēr mēs ticības un tikai Dieva mīlestības un žēlastības spēkā iedomājamies, ka varbūt viņi mums vēstītu, ka ir brīvi no visa, kas ir tik nepilnīgs un sāpīgs šajā dzīvē? Kamēr viņi mūs mierinātu – neskumstiet, es esmu ar
Pie krusta mirstot sešos neaizmirstamos vārdos Kristus noziedzniekam saka: “Šodien, Tu būsi ar mani paradīzē!” Tur, kur nekad vairs nebūs jāraud, jo tik ļoti kāds mums pietrūkst. Kur nebūs jāpiedzīvo to elli, kas ir ap mums, kad ģimenei jālemj atvienot no dzīvības uzturošām sistēmām, jo mums saka, ka nav vairs iespējams dzīvot kā Dievs to savā žēlastībā un mīlestībā mums paredzējis. Kristus saprot tādas ciešanas un mokas! Viņš neatstāj mūs vienus, bet ir Pats klāt, kad sirdī liekas kāds mums čukst: Dieva mīlestība nekad nebeidzas. Nāve būs aprīta uzvarā.
Kristus augšāmcelšanās vēsts manā dzīvē bijis kā cements dzīves ēkai. Šogad, ka šī ēka tiek kārtīgi pārbaudīta, Kristus mūžīgās mīlestības un žēlastības apsolījumos, līdz ar ģimeni un draugiem esam smēlušies kā ļoti izslāpuši Dieva bērni. Daži zinat, ka mazliet vairāk kā pusgada laikā Dievs mūžībā aizsauca septiņus mūsu ģimenes locekļus, starp tiem mamu māmiņu un vairākus, kas patiesi mira daudz par agru un pēkšņi. Ieraugot fotogrāfiju, kas raksta sākumā, iedomājos viņus dodoties, ejam aiz Jēzus – ārā no kapa! No nāves valstības dzīvībā! Pateicos Dievam, ka tā drīkstu domāt, jo Viņa Dēls, Pats mūžīgi dzīvais Kristus vēsta: ” ES
ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! (Jņ. 11:26)
Dievs lai dāvina jums gaišus, dzīvības apliecinošus Kristus Augšāmcelšanās svētkus! LELBĀL Virsvaldes un savā vārdā katram novēlu cerību! Tiem, kam sāp vai ir grūti, lai šie svētki palīdz sirdīm dzīt un ticēt, ka mīlestība nekad nebeidzas. Kristus iet ar mums caur visām grūtībām un sāpēm un arvien aicina sekot Viņam no tumsas gaismā, pretīm dzīvības uzvarai! Viņam lai ir gods un slava!
Kristus mīļestībā
Jūsu
+ Lauma
LELBA pārvaldes priekšnieka prāv. Gunāra Lazdiņa
Lieldienu sveiciens
„Kristus augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!”
Mīļās māsas un mīļie brāļi!
Jau agri no rīta mēs uzrunājam viens otru ar šiem svētajiem un mūžīgajiem vārdiem: „Kristus augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!” Šis sveiciens ir saistīts ar Jēzus Kristus sāpēm un ciešanām, nāvi uz krusta un augšāmcelšanās brīnumu.
Eņģelis uzrunāja sievietes pie kapenēm, kur tika apglabāts
Jēzus: „Nebīstieties!” (Мt. 28:5). Šis aicinājums blakus tukšajam
zārkam kļuvis par galveno dzīves devīzi mūsu kalpošanas laikā. Kā kristigie , bieži tos atkārtojam, uzrunājot Baznīcu un cilvēci. Tāpēc, priecīgā vēsts par Jēzus Augšāmcelšanās brīnumu arī pēc daudziem gadsimtiem nav zaudējusi savu pievilkšanas spēku. Tā priecē mūsu sirdis un stiprina mūsu cerību uz mūžīgo dzīvi, pār kuru nāvei vairs nav varas.
Šie svētki mudina katru kristieti ziedot savu laiku un kalpot Dievam, lai glābtu līdzcilvēkus. Mēs apzinamies , ka mūsu pasaule vēl joprojām ir pilna ciešanu un bēdu. Šodien mūsu tuviniekiem kā nekad agrāk ir nepieciešams mierinājums , atbalsts, drošsirdība un arī cerība, kuru mums dod Kristus augšāmcelšanās.
Lieldienu laikā mums ir brīnišķīga iespēja dalīties ar līdzcilvēkiem savā ticībā Kristum un savā dzīvespriekā. Šajās svētku dienās vēlu saticību Jūsu ģimenes lokā, veselību Jums un Jūsu tuviniekiem.
Priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!
Jūsu,
LELBA priekšnieks, prāvests Gunārs Lazdiņš
Iesvētības
Pirmā rindā: Krišjānis Lūsis, Larisa Šulca, Stfans Lūsis, Aina Šulca. Otrā rindā: Arnis Lūsis, Daina Birnbauma, Linda Beiniķe,
Jānis Šulcs, draudzes priekšnieks.
Priecājamies un pateicamies Dievam par mūsu jaunajiem draudzes locekļiem—Larisu, Krišjāni un Stefanu.
Iesvētes mācību laikā viņi ir iesākuši darboties draudzē—gan palīdzot Dāmu komitejas Zupas pusdienās, gan lasot Svētos Rakstus un vadot laju dievkalpojumus. Novēlam Dieva svētību jauniešiem un viņu ģimenēm!
Ziņojumi
Apmeklēsim dievkalpojumus!
Sirsnīgi aicinu 14. maijā, kopā ar mūsu paplašināto ģimeni—draudzi—svinēt Ģimenes dienu kad arī notiks
Markus Kūlīša, Andreas Drougas un Paula Kūlīša dēliņa, kristības.
Aizvesto piemiņas dienu arī šogad atzīmēsim kopā ar igauņu un lietuviešu saimēm. Dievkalpojumā un arī pēc tam zālē dziedās mums visiem pazīstamais un iemīļotais Magi ansamblis. Dāmu komiteja lūdz atvest groziņus kopējam galdam.
Šogad, vairāk nekā jebkad, liekas svarīgi atcerēties, pieminēt, kopīgi lūgt—darīsim to!